1

1.1.

 

 

 

 

KERAMISKO DAKSTIŅU IEKLĀŠANAS INSTRUKCIJA

 

 

 

SATURS

 

1. DAKSTIŅU JUMTU PRIEKŠROCĪBAS UN TRŪKUMI 3

1.1.    Jumta slīpums  3

1.2.    Jumta svars  3

1.3.    Vides drošība  3

1.4.    Ugunsdrošība  4

1.5.    Izturīgums  4

1.6.    Darba drošība  4

2. KERAMISKIE DAKSTIŅI 4
3. JUMTA PROJEKTS 5
4. SLODZES 6

4.1.    Sniega slodze  6

4.2.    Vēja slodze  6

5. JUMTA PĀRSEGUMA KONSTRUKCIJA 7

5.1.    Latojums  7

5.1.1.   Jumta latas  7

5.1.2.   Latojuma biežums  7

5.2.    Apakšējais segums  7

5.3.    Nostiprinājumi 7

5.4.    Citi materiāli 8

5.5.    Jumta vēdināšana  8

5.5.1.   Jumts ar bēniņiem   8

5.6.    Dakstiņu nostiprināšana  10

6. SPECIĀLIE DAKSTIŅI un papildus elementi. 11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.       DAKSTIŅU JUMTU PRIEKŠROCĪBAS UN TRŪKUMI

 

Katram jumta materiālam ir savas priekšrocības un trūkumi. Dakstiņu jumtu trūkumi ir zināmi: relatīvi liels svars, salīdzinot ar citiem jumta materiāliem, tāpat celtniecības darbu apjoms un varbūt augstāka cena.

Dakstiņu jumtu priekšrocības tāpat ir zināmas: patīkamā ārpuse, ugunsdrošība, izturīgums, darba drošība un draudzīgums videi. Tāpat iespēja taisīt dažāda veida slīpos jumtus – gan lēzenus, gan koniskus, gan līkumainus.

Tomēr gan mīnusus, gan priekšrocības, un tāpat jumta citas īpašības ir vērts aplūkot tuvāk.

 

2.1.     Jumta slīpums

Mums ir pierasts redzēt dakstiņu jumtus ar aptuveni 45 grādu slīpumu, šajā gadījumā jumta nesošās konstrukcijas – spāres un sijas – ir smagas un masīvas un zem jumta paliek daudz tukšas telpas. Tam par iemeslu ir mums agrāk izmantotais S-veida dakstiņu tips, kas lēzenākam jumta slīpumam nebija piemērots no darba drošības viedokļa.

Šobrīd no dakstiņiem var celt jumtus, kuru slīpums ir tikai 18^o un jumta augstuma un sāna projekcijas attiecības tikai 1:3. Šādi šauri dakstiņu slīpie jumti ir tradicionāli Centrālajā Eiropā, tai skaitā Alpos, kur klimata ziņā ir vēl vairāk sniega, lielāks nokrišņu daudzums un vējaināks nekā pie mums. Lēzenāka jumta gadījumā jumta platība ir mazāka, nesošā konstrukcija vieglāka un ēkas telpas racionālāk izmantotas.

2.2.     Jumta svars

Dakstiņu jumts ir patiešām smagāks par citiem jumtiem. Dakstiņu jumta kvadrātmetrs sver 48…64 kg, citu materiālu jumts zem 10 kg.

Jumtiem vajag bez sava svara noturēt arī sniega smagumu. Ir aprēķināts, ka Latvijā jumta sniega slodze līdz 30⁰ slīpumā pārsvarā ir 20 kg/m², augstākais līdz 160 kg/m², 45⁰ slīpumā divas reizes mazāk. Paša jumta svars veido mazāk kā pusi no lielās jumta slodzes.

Jumta nesošo konstrukciju (latu, spāru, siju) šķērsgriezuma izmērs ietekmē savu svaru ne lineāri – turklāt materiāla stiprumam ir sava nozīme arī pie pārlūšanas briesmām. Tātad palielinot nesošo konstrukciju svaru, kopumā tikai nedaudz palielinās izmantotās koksnes izmaksas.

Tāpat jumtiem vajag izturēt vēja spēku, kas jumta ārmalās un stūros, atkarībā no ēkas atrašanās vietas (vai pie jūras krasta vai meža aizvējā), ir 50…230 kg/m². Šeit dakstiņu jumtiem lielāks svars ir kā priekšrocība – noenkurošanās var būt vājāka kā citiem jumtiem.

 

2.3.     Vides drošība

Mūsdienās projektēšanā rēķinās ar celtnes visas dzīves ciklu, sākot no celtniecības materiālu izgatavošanas līdz ēkas nojaukšanai un atkritumu izmantošanai.

Šajā kontekstā dod priekšroku konstrukcijām, kurās izmantotais materiāls ir dabai mazāk kaitīgs kā lēzenajiem jumtiem izmantotais plastikāta vai bitumena materiāls. Arī celtniecības fizika atbalsta slīpo jumtu izdevīgumu, jo tie dod iespēju vieglāk novērst mitruma kondensēšanos uz konstrukcijas.

 

1. zīmējums Jumta slīpuma grādu un procentu attiecības

Piemērs: jumta augstums H = 3,00 m

jumta sāna projekcija L = 4,00 m

jumta slīpums = H x 100% / L = 3,00 x 100% / 4,00 = 75%

tabulā atrodam: 75% slīpumam atbilst 37^o

 

 

No jumtam seguma materiāliem izvēlas visdraudzīgākos videi – atjaunojošos dabas materiālus – koksni (skaidas, šindeļus) un niedres. Šie abi prasa augstāku jumtu (ar slīpumu vismaz 45^o), tie ir ugunsnedroši un ne pārāk ilgi kalpojoši. Mūsu klimata apstākļos koka un niedru jumti dienvidu pusē noturas aptuveni 50 gadus. Tas dara niedru un koka jumtus dārgākus nekā dakstiņu jumtus.

No videi draudzīgajiem materiāliem nākamajā vietā ir keramiskie vai cementa dakstiņi. Keramisko dakstiņu trūkums ir tas, ka to ražošanā tiek patērēts vairāk enerģijas salīdzinājumā ar cementa dakstiņiem, bet cementa ražošanā vairāk tiek kaitēts videi. Skārda izmantošanas trūkumi: aizsardzībai pret koroziju izmantotais cinks vai varš piesārņo vidu un nav izturīgs. Bitumena materiāla un naftas ķīmiskās produkcijas trūkumi ir tādi paši.

Šajā darbā tiek pausta doma, ka kopumā dakstiņu jumti ir videi visdraudzīgākie.

2.4.     Ugunsdrošība

Keramiskie dakstiņi nedz deg, nedz iet bojā ugunī, atšķirībā no bitumena materiāla, kas deg, un skārda, kas ugunī kļūst mīkstāks un maina formu, nerunājot par niedru un koka jumtiem, kas ir pilnībā ugunsnedroši.

2.5.     Izturīgums

Labi apdedzināta un pareiza sastāva keramika saglabājas gadu simtiem arī visnepiemērotākos meteoroloģiskos apstākļos. To apstiprina arī arheoloģiskie atradumi.

Mūsu klimats ir maksimāli nepiemērots celtniecības konstrukcijām. Gaisa temperatūra nokrīt zem nulles simts reizes gadā, atkusnis mijas ar salu. Kārtīgi apdedzinātie dakstiņi šādos apstākļos saglabājas gadu simtiem. Vēstures pieminekļos dakstiņu jumti parasti ir gājuši bojā nevis meteoroloģisko apstākļu, bet ļaunprātīgas mehāniskas darbības rezultātā.

Simtiem gadu vecos dakstiņus var no jauna un atkārtoti izmantot.

Diemžēl padomju laikā mūsu celtniecības tirgū bija nepietiekoši apdedzinātie un kaļķus saturošie dakstiņi, kas sabruka jau pēc pāris gadiem. Dabiski, ka tas iedragāja uzticību keramiskajiem dakstiņiem. Mūsdienās agrāko laiku tehnoloģijas ir atjaunota un tālāk attīstījusies, mūsdienu keramika ir tikpat un pat vairāk izturīga kā arheoloģiskā.

2.6.     Darba drošība

Dakstiņu jumti ir izmantoti gadu simtiem. Šajā laikā ir iemācījušies pazīt iespējamās briesmas un ir izveidotas darbam drošas konstrukcijas, kas garantē jumta nevainojamu funkcionēšanu.

Dakstiņu jumta paša darba drošību garantē dakstiņu forma un profils, kā arī nostiprinājuma konstrukcija. Dakstiņu jumta celtspējas konstrukciju darba drošības dara dakstiņu jumtu par uzticēšanās cienīgu, un atbilstošās konstrukcijas ir ērti lietojamas.

Dakstiņu jumtu gara darba mūža nodrošināšanai vajag visus mezglus (malas, salaidumus, izliekumus, jumta pārkares, jumtgales) celt atbilstoši dotajam dakstiņu tipam izstrādātajam risinājumam, ievērojot speciālās papildus prasības un izmantojot speciālos dakstiņus.

Pareizi ierīkotam jumtam vajadzētu kalpot vairāk nekā 100 gadus.

 

3.       KERAMISKIE DAKSTIŅI

Keramiskos dakstiņus ražo, izmantojot gandrīz vairāk nekā pirms 500 miljonu gadiem radušos vietējo mālu.. Dakstiņus presē pa vienam ģipša formā un apdedzina ap 1000^o C. Rūpnīca ir automatizēta, ražošanas process tiek vadīts ar datora palīdzību.

Visvairāk tiek izmantoti rievotie dakstiņi, S-veida dakstiņi un dakstiņi Mūks un Mūķene. Katra dakstiņu tipa izskats un izmantošanas iespējas ir atšķirīgas.

Rievotie dakstiņi dod relatīvi gludu jumta virsmu un padara jumtu biezāku. Tie der, pirmkārt, lēzeno jumtu gadījumā, kuru virsma nav redzama.

S-dakstiņi ir ar augstāku profilu, tie dod reljefainu jumta virsmu un der, pirmkārt, tur, kur jumts ir labāk redzams – augstāka jumta gadījumā un no augšas aplūkojamā urbanizētā apkārtnē.

Mūka-mūķenes-dakstiņi ir ar vēl stiprāku reljefu, piedevām no šiem dakstiņiem var salikt konisku un neregulāru virsmu. Šie dakstiņi der izmantošanai visstingrāko jumta formu gadījumā.

VH-dakstiņi ir ar viegli ieliektu profilu. Tie der lēzenākiem jumtiem, atstāj viegli viļņainu un mierīgu iespaidu. Dubultrievas no augšas un sāniem nodrošina relatīvi blīvu jumtu.

Piedevām ir pasūtāmi speciāli dakstiņi korei un vēdināšanai, kā arī salaiduma vietām.

Dakstiņu dabiskā krāsa ir dziļi brūni sarkana, kas gadu desmitu laikā paliek dzeltenīgāka un tumšāka. Citus krāsu toņus – antīku, vara brūnu, antracīta, zaļu – iegūst, pirms dakstiņu virsmas apdedzināšanas dakstiņu noklājot ar speciālu minerālkārtu, tā saukto angobi. Angoba ir ar ūdeni sajaukts māla pulveris, kam ir pievienots minerāls un kas apdedzināšanas laikā iegūst attiecīgo krāsas toni. Ar angobu iegūtais krāsas tonis ir noturīgs un neizbalē.

 

Zīmējums 2a. Rievotais dakstiņš (Marseļas)

 

 

Zīmējums 2b. S-veida dakstiņš   (Holandes)

 

Zīmējums 2c. Mūka-dakstiņš

 

Zīmējums 2d. Mūķenes-dakstiņš

 

 

Zīmējums 2e. VH-dakstiņš

 

4.       JUMTA PROJEKTS

Jumta celtniecībai ir vajadzīgs projekts, kas definē jumta formu un detaļas.

Pirmsprojekta stadijā pietiek ar “dakstiņu jumta” definēšanu un piemērota slīpuma izvēli.

Pamat projekta stadijā definē jumta formu (reņu un noteku atrašanās vietas), slodzes (atkarībā no ēkas atrašanās vietas), spāru attālumu, jumta pārkares un jumta kores apmērus. Definē arī vajadzīgās papildus detaļas (kāpnes, ejas, skursteņa izmērus, ūdens renes). Dakstiņu tipu un latu attālumu var nedefinēt. Vajadzības gadījumā dakstiņu tipu definē vienlaicīgi ar arhitektūras projektu.

Darba projekta stadijā izvēlās konkrētu dakstiņu tipu, latu attālumu, dakstiņu nostiprinājumu, visas papildus detaļas. Turklāt izmanto izgatavotājas firmas standarta risinājumus, ko pievieno projektam.

Kad projektē no parastajiem atšķirīgu jumtu – formas ziņā, ar daudz šarnīriem vai ļoti garām spārēm, jau projektēšanas laikā vajag rēķināties ar dakstiņiem deklarētajiem izmēriem. Lai nodrošinātu labu nākotni jumtam, nav ieteicams dakstiņus griezt.

Ja veido jumtu ar vēl mazāku slīpumu nekā attiecīgajam dakstiņu tipam ieteiktais mazākais slīpums (IMS), uz jumta jāparedz īpašu nodrošinājumu pret ūdens ietekmi:

līdz (IMS – 6^o)                      -apakšējais pārsegs biezs latojums

līdz  (IMS – 10^o)                  -lietus izturīgs jumta pamats

mazāk par (IMS – 10^o)      -ūdensizturīgs jumta pamats

IMS: rievotie dakstiņi 22^o, VH-dakstiņi 25^o, S-dakstiņi 30^o, mūka-mūķenes-dakstiņi 40^o.

vienslīpņu jumts                        trapeces jumts

divslīpņu jumts                          piramīdveida jumts

mansarda jumts                        kupola jumts

 

Zīmējums 3. Dakstiņu jumtu formu piemēri

 

 

5.       SLODZES

Jumtu ietekmē savs svars, sniega un vēja slodze. Sniega slodze parasti ietekmē kā spiediens, vējš var ietekmēt gan kā spiediens, gan arī akumulēšanās spēks.

Celtniecības normās ir definētas slodžu normas vērtības. Konstrukcijas dimensijās slodžu normas vērtību palielina ar koeficientu. Ilgstošas slodzes (sava svara) koeficients ir 1,35 ,savukārt galveno mainīgo slodžu (sniega un vēja) koeficients ir 1,5.

Slodzes vienība mūsdienu celtniecības normās ir kN/m² (kiloŅūtoni kvadrātmetrā). Aptuveni var aprēķināt, ka 1 kN līdzinās 100 kg.

5.1.     Sniega slodze

Sniega slodzi uz jumta aprēķina kā iedarbojošos vienmērīgi sadalītu uz jumta horizontālo projekciju.

Sniega slodze uz jumta ir atkarīga no jumta formas un slīpuma. Vienslīpņu vai simetriskas jumt kores gadījumā, kuras slīpums ir līdz 30^o, izmanto sniega slodzes formas koeficientu 0,8 un no slīpuma 60^o uzskata, ka sniega slodze ir nulle. Jumta daļām, uz kurām var sakrāties sniegs (nojumes, sienu malu jumta daļas) palielina slodzi ar formas koeficients, kas var būt līdz 4,0. Pie jumta pārkares aprēķina – iespējamo karājošās sniega slodzi; sniega barjerām – iespējamo slīdošā sniega slodzi.

5.2.     Vēja slodze

Jumta noturība pret vēju ir atkarīga no ēkas atrašanās vietas un augstuma, jumta formas un slīpuma. Dimensijās rēķina gan vēja spiediena spēku, gan akumulēšanās spēku. Vēja slodze ir definēta projektēšanas normatīvos EPN-ENV 1.2.6 (ET-1 0113-0138).

Vēja slodze ir lielāka piejūras rajonos un klajos apvidos. Aptuveni normatīvi vēja slodzei atbilstoši apvidus tipam ir parādīti 1. tabulā.

 

1. tabula. Normatīvā vēju slodze atkarībā no ēkas atrašanās vietas

Tipa apzīmējums	Apvidus tips	Noturība KN/m2
I     II   III   IV	Tieša jūras piekraste vai klajš, vējam atvērts apvidus   Izkliedēti novietotiem un atsevišķiem kokiem   Reta un šaura pilsētas apbūve   Blīva (>15%) un augsta (virs 15 m) pilsētas apbūve	0,92 0,78   0,64   0,49   0,44

 

Tabula ir spēkā ēkām augstumā līdz 10 m. Augstāku ēku gadījumā izmanto lielākus koeficientus atbilstoši projektēšanas normām.

 

Vēja spiedienu jumtam aprēķina nesošajām konstrukcijām un latojuma dimensijām tikai tad, ja jumta slīpums ir vismaz 30^o. Ja jumta slīpums ir 30…60^o, sareizina ar normatīvo slodzes aerodinamisko koeficientu 0,7; ja slīpums ir vismaz 75^o, ar koeficientu 0,8; starpvērtību noapaļo.

 

Vēja akumulēšanās spēka definēšanai reizina normatīvo slodzes aerodinamisko koeficientu c_e, kura vērtību var aptuveni pieņemt:

– jumta stūros (zona A) c_e= -2,5;

– jumta ārmalās, pārkarē un korē (zona B), kad a>10^o (daktiņu jumtu gadījumā vienmēr) c_e= -2,2;

– jumta vidusdaļā (zona C) c_e= -1,2.

Jumta sadalījums zonās ir parādīts 4. zīmējumā.

a = min 0,1b vai 0,2h, bet vismaz 1 m;

c = min 0,1d vai 0,2h, bet vismaz 1 m.

 

4. zīmējums. Jumta virsmas vēja slodzes zonas.

 

2. tabula. Normatīvais vēja akumulēšanās spēks jumtā, kN/m²

Tipa apzīmējums	Apvidus tips	Jumta zona
		A	B	C
I     II     III   IV	Tieša jūras piekraste vai klajš, vējam atvērts apvidus   Izkliedēti novietotiem un atsevišķiem kokiem   Reta un šaura pilsētas apbūve   Blīva (>15%) un augsta (virs 15 m) pilsētas apbūve	2,30 1,95   1,60     1,22   1,10	2,02 1,72   1,41     1,08   0,97	1,10 0,94   0,77     0,59   0,53

 

Atklātas nojumes gadījumā ņem aerodinamikas koeficientu visā virsmas apjomā:

– vienslīpņu nojumei ar slīpumu līdz 25^o c_e= -3,2;

– divslīpņu nojumei c_e= -2,4.

 

 

 

 

 

6.       JUMTA PĀRSEGUMA KONSTRUKCIJA

Keramisko dakstiņu jumta pārseguma konstrukcija ir atkarīga no jumta slīpuma, ēkas atrašanās vietas (vēja akumulēšanās spēka lieluma), stāvokļa siltuma ziņā (vai jumts virs griestiem vai aukstiem bēniņiem) un dakstiņu veida (rievotie vai S-dakstiņi). Jāpatur prātā sekojoši aspekti:

– dakstiņu tips;

– jumta virsmas izmēri;

– latu attālums;

– dakstiņu piestiprinājums;

– apakšējā pārseguma materiāls;

– apakšējā pārseguma konstrukcija (piem., ūdens notece no apakšējā pārseguma);

– vēdināšana;

– vēja aizturēšana uz siltumizolācijas (jumta griestos).

Dakstiņu stiprināšana un latu attālums ir atkarīgs no dakstiņu tipa. Tas ir jāizvēlas pirms latu ierīkošanas.

6.1.     Latojums

6.1.1.  Jumta latas

Keramisko dakstiņu jumta pārsegumu parasti balsta uz koka latojuma. Izmanto skujukoku. To impregnēšana nav nepieciešama, jo vēdināmā jumtā koksnes trupēšana nerodas. Latojuma attālums ir atkarīgs no dakstiņu tipa. Jumta latu vajadzīgais šķērsgriezums ir atkarīgs no spāru attāluma un jumta slīpuma, tāpat arī ēkas atrašanās vietas (vēja un sniega slodzes) un izmantojamās koksnes elastības.

Saskaņā ar Igaunijas projektēšanas normām EPN 5.1 celtniecības koksnes klasificē stipruma klasēs C16, C18, C20, C24, C30, C35, kur numurs parāda koksnes elastību N/mm². Tā kā pārdevēji parasti piedāvātās koksnes stipruma klasi neatklāj, tad tiek dota priekšroka relatīvi neizturīga kokmateriāla izmantošanai.

Jumta latām slodzi veido paša jumta svars, sniega un vēja slodze. Vajadzīgais šķērsgriezums parastos apstākļos ir parādīts 3. tabulā.

 

3. tabula. Koksnes C18 latu šķērsgriezums, mm

 

Jumta slīpums	Spāru attālums, mm
	600	750	900	1200	1500
Līdz 30o   45o   zem 60o	50×50   50×50   50×50	50×50   50×50   50×50	50×50   50×50   50×50	50×50   50×50   50×50	50×75   50×75   50×60

 

Tabulā ir rēķināta sniegs slodze Latvijas kontinentālajā daļā un vēja slodze zemes iekšienē noslēgtā apvidū līdz 10 m augstumam. Citādākos apstākļos izmanto lielāku šķērsgriezumu atbilstoši aprēķinam.

Var izmantot arī tērauda latas. Tās ir lietderīgas pirmkārt tērauda nesošo konstrukciju gadījumā. Latas parasti taisa četrkantainas vai ar Z-profilu. Tām ir jābūt pietiekoši aizsargātām pret koroziju (cinkotām; cinka slāņa vajadzīgais biezums ir atkarīgs no atrašanās vietas klimatiskajiem apstākļiem, piejūras klimatā tas ir lielāks).

 

6.1.2.  Latojuma biežums

Dēļu latas, ko parasti novieto ar 20… 30 cm atstarpi, tās ir ieteicamas zem tērauda detaļām – jumta atsvarā, skursteņa malās, dažreiz arī jumta pārkarē un korē. Dēļu vidū var izmantot pietiekošas izturības celtniecības plāksnes. Ja jumta slīpums ir dots mazāks par dakstiņu tipam ieteikto mazāko, vajag apakšējā pārseguma atbalstam izmantot biezu latojumu visā jumta virsmas apjomā.

6.2.     Apakšējais segums

Apakšējais segums ir vajadzīgs, lai aizkavētu apakšējo konstrukciju no samirkšanas no ieputinātā sniega vai zem dakstiņiem kondensējušos un iepūstā mitruma. Apakšējam pārsegam ir jāaiztur mitrums tikpat ilgi, cik ilgi to sagaida no jumta pārseguma materiāla.

Atkarībā no jumta konstrukcijas izmanto četru veidu apakšējos segumus:

– uz bitumena bāzes;

– polietilēns vai laminēts polipropilēns, neelpojošs;

– laminēts polipropilēns, mitrumnecaurlaidīgs;

– augsti difuzēts (elpojošs).

Apakšējo pārsegumu novieto horizontāli pāri spārēm, sākot no jumta pārkares, un piestiprina pienaglojot ar izžāvētām listītēm. Apakšējā pārsega vidējais pārtēriņš ir apmēram 15% no lielākas jumta virsmas, bet pārklājumam jābūt atkarībā no jumta slīpuma 100…200 mm.

Apakšējā pārseguma uzklāšanai ir jāievēro ražotāja norādījumi. Jāpārliecinās, ka no pārseguma apakšas piesūkušais ūdens izkļūtu ārā no ēkas un ka konstrukcijas vēdināšana netiktu traucēta.

 

5. zīmējums. Apakšējā seguma novietošana

6.3.     Nostiprinājumi

Jumta un vēdināšanas līstu piestiprināšanai izmanto apaļu vai kvadrātveida plakanā spala naglu. Latu piestiprināšanai vispārējos gadījumos nav nepieciešams ievērot visus naglošanas noteikumus, latas gludajām piestiprināšanas naglām vajag spārēs jāieiet vismaz par 12d garuma. Naglām jābūt tik garām, cik vajag, un tik tievām, cik var, lai lata nesaplaisātu. 50 mm platu latu var pienaglot ar līdz d=5 mm naglām. Uzmanīgiem jābūt latu galu naglošanas laikā, kur naglas jāiesit slīpi vai iepriekš jāieurbj caurumi.

Dakstiņu piestiprināšanai izmanto speciālas pret koroziju izturīgas skavas, kuru pievilkšanas spēks ir 0,15 kN.

 

6a. zīmējums. Apakšējā dakstiņa piestiprināšana ar skavām (klammeriem).

 

Kores dakstiņus piestiprina ar alumīnija skavām. Skavas piestiprina ar 4,5 mm koka skrūvēm vismaz 24 mm dziļumā.

 

 

1 kores dakstiņu skavas

2 koka skrūves

 

6b. zīmējums. Kores dakstiņu stiprināšana izmantojot kores skavas (klammerus).

 

Keramisko dakstiņu jumts ļoti ilgi kalpo, tāpēc visiem piestiprināšanas elementiem (skrūvēm, skavām, piestiprināšanas stieplēm utt.) ir jābūt izturīgiem pret koroziju.

Ja dakstiņš jāpievieno pie latas no attāluma, izmanto nerūsējoši drāti ar diametru 0,7…1,0 mm.

 

6.4.     Citi materiāli

Jumta detaļas veido dažādos veidos, atkarībā no arhitektoniskās vēlmes un ekonomiskām vai tehniskām iespējām. Notekās, korē, vertikālu elementus sānu vietās, pie jumta logiem un pārejām bez dakstiņiem atstāj arī no ārpuses redzamus citus materiālus. Tāpat jumta ārpusē veido redzamas balsta detaļas (sniega ķērājus, pakāpienus, tiltiņus) un lietus ūdens sistēmas. Sateknēs un savienojumos ar vertikāliem elementiem  (skurstenis, mūra fragments virs jumta) izmanto skārdu ar aizsargkārtu pret koroziju, kā arī citus piemērotus materiālus, no kuriem var pieminēt uz bitumena bāzes. Ja tiek izmantoti dažādi metāli, jāpievērš uzmanība elektroķīmiskās korozijas novēršanai: nepareiza risinājuma sekas var būt skārda ātra bojāšanās.

 

6.5.     Jumta vēdināšana

Vēdināšanas efektivitāte ir atkarīga no jumta augstuma. Keramisko dakstiņu jumta gadījumā var rēķināties, ka arī jumta virsma laiž cauri gaisu, kas ir šo jumtu priekšrocība. Vēdināšana notiek caur jumta kori, kurā iestrādā speciālu materiālu, kas aiztur sniegu un lietu no ārpuses, taču laiž cauri mitrumu no iekšpuses.

Lai jumts ilgāk kalpotu keramiskajiem dakstiņiem ir pēc iespējas ātrāk jāizžūst pēc lietus. Vienlaicīgi jāizvada laika apstākļu vai ēkas uzsūktā mitrā gaisa ietekmē dakstiņu apakšpusē sakrātais mitrums, auksta laika gadījumā – sarma. Tāpēc jumta pārklājumam jābūt vēdināmam no apakšas.

 

6.5.1.  Jumts ar bēniņiem

Jumtu ar bēniņiem vēdina ar bēniņu gaisa telpas palīdzību. Tāpēc uz jumta pārkares un pie jumta kores veido atveres vai spraugas, kas nodrošina gaisa nepārtrauktu plūsmu.
Ir ieteicams zem pārkares atstāt vismaz 20 mm augstu vēdināšanas spraugu. Jumta korei vai bēniņu gala sienai augšpusē jābūt vēdināmai, kuru kopējā šķērsgriezuma platība ir vienāda ar jumta pārkares vēdināšanas spraugu šķērsgriezuma platības summu. Uz jumta kores var novietot vēdināšanas skursteņus, bet var izmantot arī speciālus vēdināšanas dakstiņus. Speciālos vēdināšanas dakstiņus izmanto gadījumos, kad jumta plakne pievienojas pie mūra sienas un nav iespējama vēdināšana caur kori.

 

1 auksti bēniņi

2 kores dakstiņš

3 jumta pārsegums

4 apakšējais segums

 

7. zīmējums. Bēniņu jumta vēdināšanas principiālā shēma

 

5.5.2 Jumta griesti

Par jumta griestiem sauc siltinātu konstrukciju, kas ir vienlaicīgi gan jumts, gan arī apkurināmas telpas griesti.

 

1 apkurināma telpa

2 kores dakstiņš

3 jumta pārsegums

4 apakšējais segums

 

8. zīmējums. Jumta griestu vēdināšanas principiālā shēma

 

Ja jumta griestus būvē bez vēdināšanas, ēkas ārpuses gaisa mitrums kondensējas zem apakšējā seguma vai jumta pārseguma. Ēkas siltuma ietekmē Ziemā uz jumta kūst sniegs; izkusušais ūdens sasalst ledū uz jumta pārkares un kļūst par barikādi, kas virza aizvien jaunu kūstošo ūdeni cauri jumta konstrukcijai. Tas novērš jumta griestu vēdināšanos.

Savukārt, ja ārējais gaiss plūst zem jumta pārseguma apakšas (konstrukcija vēdinās), tad temperatūra zem vēdināma jumta pārseguma ir tuva ārējā gaisa temperatūrai un, pateicoties tam, sniegs uz jumta aukstā laikā nekūst.

Ja tiek izmantots neelpojošs apakšējais pārsegums, jābūt divām vēdināšanas spraugām: uz apakšējā pārseguma un starp apakšējo pārsegumu un sildītāju (ar tā palīdzību izplūst no ēkas mitrais gaiss). Abām vēdināšanas spraugām jābūt savienotām ārējo gaisu uz jumta pārkares, kā arī uz kores: tas nodrošina gaisa kustību un mitruma izplūdi. Saskaņā ar projektēšanas normām EPN 11.2 (ET-1 0506-0341) apakšējā pārseguma un sildītāja savstarpējām vēdināšanas spraugām jābūt vismaz 100 mm, ja jumta slīpums ir 1:10 līdz 1:3, un vismaz 50 mm, ja jumta slīpums ir virs 1:3.

 

 

 

9. zīmējums. Apakšējā seguma sistēma ar divpusēju vēdināšanu

 

Slēgtā apakšējā seguma sistēma.

Difundēts apakšējais pārsegums mums ir salīdzinoši jauns ražojums, bet, piemēram, Vācijā tas ir plaši sastopams celtniecības materiāls. Izmantojot difundētu apakšējos segumu var būvēt tā saukto slēgto apakšējā pārseguma sistēmu, kur apakšējo pārsegumu novieto tieši uz siltumizolācijas. Izmantojamā apakšējā pārseguma tvaika caurlaidībai jābūt lielai (difūzijas šķērslis Sd < 0,02 m gaisa), lai konstrukcijai cauri ejošais mitrums nepaliktu zem apakšējā seguma, bet izietu tam cauri. Slēgtā apakšējā seguma sistēmā ir tvaika barjera konstrukcijas iekšējā sānā.

Slēgtās apakšējās seguma sistēmas gadījumā var pilnībā izmantot telpu starp spārēm, un apakšējais segums darbojas kā vēja aizsargs.

Somijas Valsts Tehnisko pētījumu centrā (VTT) no 1998. līdz 2001. gadam veiktais pētījums parādīja, ka jumta ar slēgto apakšējā seguma sistēmu un vienkāršu no abām pusēm vēdināmu apakšējo segumu izžūšanas spēja ir praktiski līdzvērtīga, bet tvaika barjera konstrukcijas iekšpusē bija novietota nekļūdīgi. Siltuma zudumi novēroti par 2-4% mazāk salīdzinājumā ar parasto apakšējā seguma sistēmu. Var secināt, ka slēgtā apakšējā seguma sistēma labi der izmantošanai Somijas klimatā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. zīmējums. Slēgtā apakšējā seguma sistēma

 

Apsildīto četrslīpņu un īpašas formas jumtu gadījumā jānodrošina vēdināšana visai jumta virsmai, ieskaitot stūrus. Vēdināšanas spraugu kopējā šķērsgriezuma platība ir atšķirīga jumta pārkarei, korei un virsmai.

 

4. tabula. Minimālā vēdināšanas spraugu šķērsgriezuma platība, jumta slīpums > 10^o

Spāres garums	Minimālā vēdināšanas spraugu kopējā šķērsgriezuma platība
	pārkare	kore un slīpā kore	virsma
līdz 10 m	> 200 cm2/m	> 0,5 %o no klāt piederošās jumta platības	> 200 cm2/m un spraugu augstums vismaz 2 cm
virs 10 m	> 2 %o no klāt piederošās jumta platības

 

a – 1 m caur pārkari vēdināma jumta virsma

b – 1 m caur kori vēdināma jumta virsma

c – 1 m caur slīpo kori vēdināma jumta virsma

 

11. zīmējums. Vēdināšanas spraugām piederošā jumta virsma

 

Jumta vēdināšana nodrošina:

1) jumta ātrāku izžūšanu pēc lietus;

2) mitrā gaisa izkļuvi ārā caur ēkas griestiem;

3) jumta pārseguma augšējās un apakšējās virsmas vienlīdzīgu temperatūru, kas novērš iekšējā sprieguma rašanos;

4) pārkares apledošanas un lāsteku rašanās novēršanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. tabula. Vēdināšanas spraugu ieteicamie izmēri*

Spāres garums	Pārkare		Kore un slīpā kore	virsma
	šķērsgriezums	spraugas augstums
m	cm2/m	cm	cm2/m	cm2/m
6 7 8 9 10	200 200 200 200 200	2,4 2,4 2,4 2,4 2,4	60 70 80 90 100	200 200 200 200 200
11 12 13 14 15	220 240 260 280 300	2,6 2,9 3,1 3,3 3,6	110 120 130 140 150	200 200 200 200 200
16 17 utt.	320 340	3,8 4,0	160 170	200 200

 

* Vācu Jumtu cēlāju savienības (ZVDH) dati

 

6.6.     Dakstiņu nostiprināšana

Keramisko dakstiņu piestiprināšanai izmanto speciālas korozijas izturīgas skavas (6a. zīmējums), kas ir paredzēti pievilkšanas spēkam 0,15 kN/tk.

Uz dakstiņu jumta jānostiprina visi kores, malas un vēdināšanas dakstiņi. iesaka arī pārkarē nostiprināt otras dakstiņu rindas visus dakstiņus.

Uz jumta, kura slīpums ir lielāks par 65^o, jāpiestiprina visi dakstiņi.

Ja jumta slīpums ir mazāks par 65^o, vienā kvadrātmetrā minimālais nostiprināmo dakstiņu skaits ir atkarīgs no ēkas atrašanās vietas un kores augstuma, jumta formas, slīpuma un zonas un pašu dakstiņu svara.

Parasti slēgtā apakšējā seguma jumtu nostiprināšanas datu aprēķināšanai AS „Koramic” iesaka izmantot 6. tabulas datus. Jumta zonu sadalījums un malu un stūru zonu platums redzams 12. zīmējumā. Ja apmales zonas platums ir a/8 < 1 m, pieņem a/8 – 1 m. Ja ēkas platums a ir lielāks vai vienāds ar 20 m, tad apmales zonas platumu virs 2 m neņem.

Piemērs:

a                              a/8                          apmales zonas platums

7 m                         0,87 m                   1,00 m

12 m                       1,50 m                   1,50 m

20 m                       2,50 m                   2,00 m

30 m                       3,75 m                   3,75 m

 

Apkārt skurstenim 1 m attālumu uzskata par apmales zonu.

12. zīmējums. Jumta zonas

 

 

6. tabula. Nostiprināšanas skavu minimālais skaits vienā kvadrātmetrā **

** – nav spēkā mūka-mūķenes dakstiņa gadījumā

– nostiprināšanas skavas ir paredzētas pievilšanas spēkam 0,15 kN/tk

 

 

 

 

 

 

 

 

Ja ir vajadzība piestiprināt dakstiņus saskaņā ar 6. tabulu, tad nostiprināšanas vietas atrašanai dakstiņu tipam atbilstošu dakstiņu daudzumu kvadrātmetrā izdala ar tabulā doto skaitu. Atbilstoši tam iegūst:

• ja iznāk > 3, tad piestiprina katru trešo dakstiņu;
• ja iznāk > 2, tad piestiprina katru otro dakstiņu;
• ja iznāk < 2, tad piestiprina katru dakstiņu.

 

Piemērs: II vējainības rajons, vienslīpņu jumts, jumta slīpums 24^o, kores augstums 13 m, dakstiņi 14,8 tk/m².

Saskaņā ar 6. tabulu, 12. un 14. zīmējumu iegūstam:

stūris       5 gb        14,8:5=2,96          tiek piestiprināts katrs otrais dakstiņš

mala       3 gb        14,8:3=4,93          – tiek piestiprināts katrs trešais dakstiņš

virsma    0 gb                                        – dakstiņus nepiestiprina

 

Īpašos gadījumos, piemēram, tornīšiem, speciālu drošības prasību, īpašas formas jumtiem un augstāku celtņu gadījumā ir ieteicams nostiprināt lielāku skaitu dakstiņu nekā aprēķināts.

 

13. zīmējums. Dakstiņu piestiprināšanas piemērs

 

 

7.       SPECIĀLIE DAKSTIŅI un papildus elementi.

 

 

1. Slīpās kores sākuma dakstiņš
2. Y-dakstiņš L
3. Kores sākuma flīzīte
4. Kreisās malas dakstiņš
5. Sniega ķērājs
6. Ventilācijas izvads
7. Jumta lūka
8. Jumta pakāpiens
9. Pārejas tiltiņš
10. Kondensēšanās lenta TopFlex
11. X-dakstiņš A
12. Antenas izvads
13. Kores dakstiņš
14. Kores dakstiņa skavas
15. Kores blīvējums
16. Kores nobeiguma plāksne
17. Labās malas dakstiņš
18. 1/2 dakstiņš
19. Vēdināšanas dakstiņš
20. Apakšējais segums
21. T-dakstiņš
22. Y-dakstiņš A
23. Slīpās kores blīvējums
24. Sateknes blīvējums
25. Kupols
26. Konuss A
27. Konuss B
28. Putnu aizsargsiets